Es esmu latvietis.
Šī filma ir veltīta latviešiem, kas bijuši spiesti doties projām no dzimtenes un meklēt patvērumu svešumā. Filma rāda šos cilvēkus, kas ilgajos gados iesakņojušies citā pasaulē un, būdami uzņēmīgi un strādīgi, pratuši arī svešumā iegūt labu izglītību, dabūt labu darbu un kļūt par sabiedrībā cienītiem cilvēkiem, tajā pašā laikā pratuši saglabāt savu valodu un latvietību. Tie ir fakti, tas ir filmas sižets, bet visa kinodarba vēstījums ir par cilvēku likteņiem.
Scenārija autori Imants Ziedonis un Ansis Epners ar savu spēju pietuvināties cilvēkam, būt līdzās viņa svarīgākajos pašizpausmes brīžos, uztvert viņa pasaules izjūtu radījuši gudru un dziļi emocionālu filmu.
Filmu par cilvēka garīgo bagātību, kas paver pasaules plašumus un ļauj atrast savu vietu un noderīgumu dzīvē, par spēku, talantu, par prasmi un neatlaidību savu talantu likt lietā atklājumos, izgudrojumos, mākslas vērtībās. Konstruktors, kura izgudrotā lidmašīna pārsteidz ar novatorisku risinājumu, bijušais jūrnieks, kas sapņo par Utopijas pilsētu, kur varētu saglabāt latviskumu, bet savas utopiskās idejas vārdā dara daudz, lai praktiski palīdzētu saviem tautas brāļiem.
Vēsturnieks Edgars Andersons atkal atklāj Tobago -- lai svinētu trīssimt piecdesmito gadadienu, kopš mazās Karību jūras salas krastā piestāja Kurzemes hercoga Jēkaba kuģi ar melnā vēža zīmi uz burām...Latvieši dzīvo arī Orinoko džungļos -- Anita Kola ir burve, zintniece, dziedniece, kas pasaka viedos vārdus par Latvijas nākotni.
Tādu tikšanos un iepazīšanos filmā ir daudz, un katrā -- liktenis. Tāpat kā filmā teikts par mākslinieku Valdi Kupri -- ka viņš ir visur klāt, kur latvieši iet savu lielo likteņa gājienu, tā var teikt arī par visu šo dokumentālo filmu. Un šīs gaitas zīmes varētu būt latvieši, kas Kanādā mācās dziedāt mūsu valsts himnu, izjūtot katra tās vārda nozīmi, līdz brīdim, kad himnu dzied lielais Dziesmu svētku koris kopā ar publiku -- daudzi daudzi tūkstoši balsu.
Viena no ļoti daudzajiem dziedātājiem publikā ir arī Vaira Vīķe-Freiberga... "Mums ir skaista, gudra un stipra tauta" -- arī šie vārdi ir no filmas, tāpat kā vēlējums trimdiniekiem un Tēvzemes latviešiem kopā nākt un kopā palikt šajā saulē un mūžībā.
Restotie dzelzs vārtiņi, kas filmā vairākkārt veras, lai kopā saietu cilvēki, kas atradušies telpā abās vārtu pusēs, tā ir laikmeta zīme, tāpat kā emocionālais pacēlums un cerības, kas filmā nāk ar tādu pārliecinošu spēku.
Dokumentālā filma
Latvija, 1990.g.
Režisors: Ansis Epners
Tags: Latvia latvians documentary film 1990 WW2 consequence barbarian ocupation emigration I am Lett
